100 albumi no 2014. — 1. daļa

Ievads: ikdienā ārkārtīgi daudz laika pavadu patērējot dažādu žanru mūziku un sekojot līdzi industrijas jaunumiem. Par katru ierakstu, kas nonāk manā redzeslokā, rodas arī viedoklis, ko visbiežāk nav iespējams ietilpināt 140 zīmēs. Tādēļ esmu nolēmis uz papīra atzīmēt vismaz kādu daļu no šogad iepazītā muzikālā materiāla. Raksts nav jāuztver kā albumu tops, ieraksti nav sakārtoti hronoloģiski, alfabētiski vai pēc vērtējuma; tie apskatīti nejauši izvēletā secībā, atsevišķi fokusējoties uz katru manis noklausīto ierakstu, kas iznācis 2014. gadā.

Otro daļu lasi šeit.

Pharrell Williams — G I R L

Gadu pēc Happy invāzijas sākuma (un pusotru pēc Get Lucky), šķiet, vairs nevienam nav jautājumu par to, kas ir Pharrell Williams. Tas, ko visi nezina — šī mākslinieka ietekme popmūzikā jūtama jau no tālajiem deviņdesmitajiem gadiem, kad Pharrell kopā ar Chad Hugo izveidoja producentu duetu The Neptunes, kas, savukārt, vainīgi pie tādu hitu radīšanas kā I Just Wanna Love U, Excuse Me Miss, Hot In Herre, Hollaback Girl, Drop It Like It’s Hot… listi varētu turpināt vēl un vēl. GIRL kontekstā visvairāk priecē, ka Pharrell atkal ir izdevies pacelt R&B un populārās mūzikas latiņu citā līmenī — ierakstam viscauri dzirdamas neo soul un funk iezīmes, un ir ļoti patīkami tradicionālajos airplay topos dzirdēt, piemēram, Gust of Wind basa līniju. Vēl viens vērā ņemams fakts — pirmo albumā dzirdamo skaņu atveido 30 cilvēku stīgu orķerstris paša Hans Zimmer vadībā.

Favorīti: Hunter, Gust of Wind, Lost Queen

Azealia Banks — Broke With Expensive Taste

Lai arī 23 gadus jaunās Azealia Banks pirmais spēcīgais pieteikums popmūzikas scēnā bija jau 2011. gada nogalē izdotais singls 212, tam sekojošo debijas albumu dažādu mākslinieces / izdevēju Interscope un Polydor Records konfliktu dēļ nācās gaidīt divus gadus ilgāk nekā paredzēts. Tiesa, iespējams, tieši tādēļ rezultāts sanācis tik unikāls — albuma 16 skaņdarbos dzirdams iespaidīgs žanru mikslis, apvienojot hipnotizējošas rīmes un liriskus piedziedājumus ar hiphopa, deep house, trap producentu ritmiem un pat klavieru, trompetes sampliem džeziskās noskaņās.

Favorīti: Desperado, Ice Princess, Chasing Time

Knife Party — Abandon Ship

Knife Party, citviet pazīstamiem kā 2/3 no austrāļu drum and bass grupas Pendulum oriģinālā sastāva, pirmais pilnmetrāžas albums pierāda, ka EDM žanrs nav miris. Pēc albuma “netīšās” (mārketinga triks?) nonākšanas pārdošanā iTunes 3 nedēļas pirms noliktā datuma, tas aši vien nokļuvis 3. vietā pašā ASV iTunes topā, 2. vietā Austrālijā un 4. vietā UK. Bet nav jau tā, ka no šī veiksmīgā electro house / moombahton / drumstep kokteiļa kopā ar paša Rob Swire vokālu varētu gaidīt ko mazāk.

Favorīti: Boss Mode, EDM Trend Machine, Begin Again

Kele — Trick

Britu indie rock grupas Bloc Party solista un ritma ģitārista Kele Okereke otrais solo albums pavisam nelīdzinās mākslinieka iepriekšējiem ierakstiem. Atbrīvojoties no smagnējiem ģitāru rifiem, Trick ieguvis minimālistisku skanējumu ambient / drumstep / deep house noskaņās. Kopumā — lai arī nekas unikāls vai groundbreaking (piemēram, Closer ļoti atgādina kaut ko no The XX daiļrades), vairākas dziesmas ir prātā paliekošas, un albumu noklausīties noteikti ir vērts.

Favorīti: Doubt, Year Zero, Stay the Night

BANKS — Goddess

Par BANKS izcelšanu saulītē lielā mērā jāpateicas BBC Radio 1 dīdžejam Zane Lowe, kurš pirms aptuveni pusotra gada ēterā nospēlēja dziedātājas pirmo oficiālo singlu Before I Ever Met You. Kopš tā brīža sajūsma par jauno mākslinieci strauji vērsusies plašumā, pagājušā jau gada nogalē saņemot BBC un MTV balvu nominācijas, kā arī vietas Shazam “2014 Acts to Watch” un iTunes “New Artists for 2014” sarakstos. Apzīmējot BANKS mūziku, bieži blakus trip hop un alternative pop izmantots apzīmējums dark R&B, līdzīga stila mākslinieku vidū minot The Weeknd un Aaliyah. Tā tas arī varētu būt — Goddess ir ļoti personīgs, pārdomu pilns un emocionāls albums. Tajā nav ne miņas no tik ļoti ierastajiem 21. gadsimta popmūzikas mākslinieku vizuāli ekspresīvajiem, nereti kontroversiālajiem tēliem — ir tikai minimālistiski ritmi un BANKS sapņainā balss. Tieši šo atšķirību dēļ, manuprāt, Goddess ir viens no spēcīgākajiem šī gada albumiem.

Favorīti: Goddess, Fuck Em Only We Know, Drowning

Gorgon City — Sirens

Pēc Disclosure 2013. gada debijas albuma uzvaras gājiena, kas gan diemžēl neļāva tolaik 22 un 19 (!) gadus jaunajiem mūziķiem saņemt Grammy balvu, jo albumu izdošanas laiks sakrita ar elektroniskās mūzikas dūžiem Daft Punk (liela netaisnība, manuprāt), ļoti nopriecājos, izdzirdot Gorgon City singlu Ready For Your Love. Konceptuāli abus house žanra duetus vieno gan ritmiski spēcīgas sintezatoru basa līnijas, gan tikpat spēcīgu viesmākslinieku piesaiste, tādēļ no Sirens gaidīju nemazāk kā no Settle. Un, lai arī šķiet, ka komerciāli Disclosure starts izdevies labāk, muzikāli manas cerības ir pilnībā attaisnojušās — esmu drošs, ka tādus singlus kā Go All Night, kam bez Jennifer Hudson vokāla savu roku pielikusi arī Kiezsa, uz deju grīdām mēs dzirdēsim vēl ilgi.

Favorīti: Go All Night, Unmissable, 6AM

Alt-J — This Is All Yours

Ja ∆ jeb alt-J pirmajā albumā dzirdamais neparastais roka, folkmūzikas un elektronikas mikslis pārsteidza, ieintriģēja un lika ar nepacietību gaidīt, ko tad šie angļi, kuriem vairāki mūzikas kritiķi jau steidzīgi paguvuši piedēvēt “the new Radiohead” statusu, paveiks nākamreiz, This Is All Yours sagādā nelielu vilšanos. Jā, šis ir tas pats alt-J ar īpatnējo Joe Newman vokālu, neuzbāzīgiem bungu ritmiem, ģitāru un klavieru arpēdžijām, taču šoreiz ir sajūta, ka albums līdz galam nepaspēj ieskrieties — pirmie trīs skaņdarbi, no kuriem divus iedvesmojusi Nara pilsēta Japānā, šķiet diezgan vienmuļi un neizteiksmīgi, savukārt albuma vidū dzirdamā blokflautu saspēle labākajās baroka laikmeta tradīcijās Garden of England vispār rādās ārpus konteksta.

Favorīti: Every Other Freckle, Left Hand Free, Warm Foothills

Aloe Blacc — Lift Your Spirit

Lift Your Spirit ir mūsdienīgs, kvalitatīvs pop / R&B albums, kura atsevišķi skaņdarbi, pateicoties Aloe vokālam, tikpat labi iederētos arī kādā pāris desmitgades senākā soul / funk mūzikas izlasē. Albuma ievadskaņdarbs Wake Me Up ir veiksmīgs country un elektroniskās mūzikas savienojums, ko visdrīzāk būsiet dzirdējuši Avicii versijā, kas jau pagājušajā vasarā iekaroja deju mūzikas čārtus — Aloe Blacc albumā atrodama dziesmas akustiskā versija, kas izdota vēlāk. The Man, mākslinieka populārākajam singlam līdz šim, savu roku kā co-writer pielicis pats sers Eltons Džons, savukārt vienai dziesmai kā producents piesaistīts arī Pharrell.

Favorīti: The Man, Soldier In The City, Lift Your Spirit

The Black Keys — Turn Blue

The Black Keys nepieradinātais, ar asiem, taču melodiskiem ģitāras un taustiņu rifiem pieblīvētais skanējums ir patīkama atkāpe no 2014. ierastajiem toņiem. Plašu atzinību guvušajiem ierakstiem Brothers (2010) un El Camino (2011) sekojošais Turn Blue, kā intervijās atzinuši paši dalībnieki un piesaistītais producents Danger Mouse, konceptuāli veidots ar domu neradīt atsevišķus singlus. Albumā nav dziesmu ar Tighten Up vai Lonely Boy potenciālu, taču kopējais stāsts izstrādāts kvalitatīvi, Ohaio duetam raksturīgajā 70. gadu blūzroka skanējumā, to papildinot ar dažādām psihedēlijas iezīmēm, ar ko eksperimenti dzirdami jau grupas 2008. gadā radītajā ierakstā Attack & Release, kuru, tāpat kā Turn Blue producējis jau minētais Danger Mouse.

Favorīti: Weight of Love, Turn Blue, Fever

Chet Faker — Built on Glass

Mūziķi, kas savu pseidonīmu atjautīgi veltījis džeza ikonai Chet Baker, uzskatu par vienu no lieliskākajiem šī gada atklājumiem. Lai arī pirmo atpazīstamību austrāļu mākslinieks guva jau 2011. gadā ar savu par viral hitu kļuvušo Blackstreet R&B klasikas No Diggity kaverversiju, līdz šim viņa izdoto darbu sarakstā bija viens vienīgs minialbums. Chet Faker pilnmetrāžas debija ir lielisks R&B, soul un elektroniskās mūzikas apvienojums (kas nereti tiek dēvēts par electro-soul). Noņemu cepuri Positivus festivāla organizatoru komandas priekšā, kas laicīgi pamanīja šo potenciālu un ļāva Chet jau šogad dzirdēt arī dzīvajā.

Favorīti: Talk Is Cheap, Release Your Problems, 1998

Duck Sauce — Quack

Man vienmēr patikušas tā saucamās supergrupas — blakusprojekti, kuros apvienojas savus vārdus industrijā jau nopietni pieteikuši mūziķi. Duets Duck Sauce, kura sastāvā ir pazīstamie dīdžeji un producenti Armand Van Helden un A-Trak, ir spilgts aktuālo house / deju mūzikas tendenču piemērs — spēcīgs ritms, pagājušajā gadsimtā tapušu dziesmu sampli, īsas piedziedājuma frāzes un lipīgas melodijas. Papildus vietām iesaistīts arī īpatnējs humors (noskaties Barbra Streisand vai Big Bad Wolf klipu).

Favorīti: Charlie Chazz & Rappin Ralph, It’s You, Radio Stereo

The Coco’nuts — Appetizer

Pašmāju projekts The Coco’nuts ir apbrīnojams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, starp tradicionālajiem jauno mūziķu “man-ir-ģitāra-un-es-zāģēju-kaut-ko-smagu-un-bezpersonisku” nav daudz piemēru, kas kvalitatīvā līmenī spēj radīt un atskaņot mūziku ar džeza un blūza iezīmēm (šoreiz domāju tādus, kas nav izgājuši cauri Rīgas Doma kora skolai — jo RDKS džezisti ir cits stāsts un cita latiņa). Otrkārt, The Coco’nuts jau varētu saukt par ansambli, jo savus spēkus veiksmīgi izdevies apvienot 8 mūziķiem, kas arī nav tradicionāla situācija. Treškārt, viens no dalībniekiem spēlē flautu! Sarakstu tā arī varētu turpināt, taču vislabāk būs, ja šo unikālo kombo dzirdēsiet paši — grūvīgie bungu ritmi, basa rifi, ģitāru solo un trīsbalsīgie vokāli pārsteigs.

Favorīti: Everybody, Jungle, Sweetest Little Girl

Iggy Azalea — The New Classic

Ambiciozi nosauktais austrāļu mākslinieces debijas albums ir spēcīgs mēģinājums ielauzties pasaules populārās hiphopa mūzikas scēnā, kas šajā kontekstā patiesībā ir radio formātam draudzīgs, ar rīmēm papildināts EDM / trap bītu un popmūzikas mikslis. Ļoti oriģinālus un atziņām pārpilnus stāstus no Iggy sagaidīt nevaram (vismaz pagaidām), taču tehniski ieraksts nostrādāts atzīstami, ar dziesmu production un pazīstamu viesmākslinieku (T.I., Charlie XCX, Rita Ora) klātbūtni aizraujot plašus ļaužu pūļus, tajā pašā laikā piesakot Azalea vārdu un flowu arī pasaules zināmāko mainstream reperu aprindās. Kā nekā, šī gada American Music Awards The New Classic nominācijā “Favorite Rap/Hip-Hop Album” jau paguvis izkonkurēt Drake Nothing Was the Same un pat Eminema Marshall Mathers LP 2. Vēl priekšā Grammy balvu pasniešana, kurā Iggy nominēta četras reizes.

Favorīti: Walk the Line, Change Your Life, Black Widow

Jack White — Lazaretto

2011 gada februārī pēc Džeka un Megas Vaitu paziņojuma par savas sadarbības pārtraukšanu vesela The White Stripes cienītāju paaudze ar bažām raudzījās nākotnē. Par laimi, jau pēc gada sagaidījām loģisku šīs ēras turpinājumu — pirmo Jack White solo albumu Blunderbuss (2012). Arī Lazaretto ir izcils ieraksts labākajās blues / rock tradīcijās ar spēcīgām regtaima laikmeta skanējuma klavieru iespēlēm, folk / funk elementiem, intensīviem ģitāras, vijoles un pat mandolīnas solo, un, protams, paša Jack īpatnējo vokālu ar distortion efektu. Noklausies, iesaku.

Favorīti: Three Women, Lazaretto, That Black Bat Licorice

Lily Allen — Sheezus

Skatoties uz pārsteidzoši drosmīgo albuma nosaukuma referenci un klausoties pašu materiālu, nepamet sajūta, ka Lily Allen pēc 5 gadu ilgā radošās darbības pārtraukuma nu cenšas ielekt aizbraukušā vilcienā. Dīvaini, pārspīlēti ironiski tekstuāli citu popzvaigžņu salīdzinājumi (tituldziesmā pieminēta Rihanna, Beyonce, Katy Perry un pat Lorde), autotune esamība un kopējā albuma koncepta trūkums ir tikai dažas no problēmām. Tajā pašā laikā, jāatzīst, ka atsevišķi singli dziedātājai izdevušies lieliski, piemēram, Air Balloon ir izcils mūzikas topu materiāls.

Favorīti: Air Balloon, Insincerely Yours, Close Your Eyes

Linkin Park — The Hunting Party

Tai auditorijas daļai, kas Linkin Park cienītāju pulkam pievienojušies pēc Minutes to Midnight (2007) izdošanas vai vēlāk, grupas sestais studijas albums varētu būt liels pārsteigums — zem tik agresīva un smaga ieraksta vīri nav parakstījušies kopš pašiem pirmsākumiem. The Hunting Party ir skaļš roka albums, savā ziņā simbolizējot atgriešanos deviņdesmitajos, taču ar citu skatījumu uz dzīvi — paši mūziķi to raksturojuši kā alternatīvu debijas albumam Hybrid Theory (2000).

Favorīti: Keys To the Kingdom, Until It’s Gone, Final Masquerade

A-Trak & Lex Luger — Low Pros

Dueta Low Pros pirmais minialbums atrodas pa vidu starp festivāliem ideāli piemērotajiem elektroniskās mūzikas ballīšu ierakstiem, kuru eksperts ir kanādiešu dīdžejs A-Trak (kas, starp citu, kopā ar Just Blaze aizņem abas pirmās vietas manā šī gada Positivus favorītlistē), un amerikāņu hiphopa producenta Lex Luger trap bītiem.

Favorīti: Ohmygosh, Muscle, 100 Bottles

Major Lazer — Apocalypse Soon

2014. Diplo ir bijis darbīgs gads — starp ierakstu leibla Mad Decent Block Party organizēšanu, kompilāciju albuma Random White Dude Be Everywhere izdošanu, debijas albuma Florida (2004) desmitgades atzīmēšanu, darbu pie supergrupas Jack Ü materiāliem kopā ar Skrillex un Madonnas albuma producēšanu, jauna minialbuma izdošanu piedzīvojis arī viņa un 2 kolēģu (Jillionaire & Walshy Fire) kopprojekts Major Lazer. Reggae / dancehall / moombahton / EDM — Apocalypse Soon, tāpat kā iepriekšējos trio ierakstos, dzirdams specifisks dažādu žanru skaņu jūklis, ko Diplo meistarīgi izdevies sakārtot pa plauktiņiem. Plus, šoreiz kā viesmākslinieks pieaicināts pat Pharrell, kas albuma atklājošajā skaņdarbā spļauj rīmes kā divi tūkstoši astotajā.

Favorīti: Aerosol Can, Come On To Me, Dale Asi

Michael Jackson — XSCAPE

Nekad neesmu bijis sajūsmā par pēcnāves albumu konceptu, un Maikla Džeksona jau otrais (!) nav izņēmums. Pirmkārt, ir skaidrs, ka šādu projektu finalizēšana tiek organizēta tīri peļņas dēļ, turklāt neticu, ka ir kāds cilvēks, kurš ar roku sirds varētu teikt — jā, zinu, ka tieši šādu rezultātu mākslinieks ar nepabeigto demo ierakstu bija domājis. Anyhow, ticu, ka kvēlākie popa karaļa fani ir sajūsmā, turklāt nav jau tā, ka kvalitātes ziņā par materiālu varētu teikt ko sliktu — protams, ka ar albumu viss ir kārtībā. Izņemot to mākslīguma piegaršu.

Favorīti: Love Never Felt So Good, Slave to the Rhythm, Do You Know Where Your Children are

U2 — Songs of Innocence

Saglabāt vietu starp nozīmīgākajiem pasaules mūziķiem pilnus 38 gadus nav viegls uzdevums. Tieši tādēļ, attiecīgu centienu rezultātā, īru rokgrupas U2 trīspadsmitā studijas albuma vērtēšanas kontekstā vienaldzīgo nav. Netradicionālais un, jāatzīst, lielā mērā uzbāzīgais Songs of Innocence promo process, automātiski nogādājot to miljonos Apple ražoto ierīču, seko “vien” 5 miljonos eksemplāru pārdotajam No Life on the Horizon (2009) ierakstam, kas bažas par grupas nākotni radīja pat pašu dalībnieku prātos. Taču, ja šo, ne līdz galam racionāli apsvērto izvēli piedodam un noliekam malā, sausais atlikums ir, iespējams, liriski personiskākais dziesmu apkopojums U2 vēsturē. Un, lai arī muzikāli tas nav nekas ārkārtīgi inovatīvs vai pārsteidzošs, arī asumu vīri nav zaudējuši — ar Bono atpazīstamo vokālu, daudzbalsību, The Edge ģitāras reverb un delay efektiem Songs of Innocence ieraksts, kas veidots labākajās U2 tradīcijās.

Favorīti: Iris (Hold Me Close), Every Breaking Wave, The Miracle (Of Joey Ramone)

Schoolboy Q — Oxymoron

Oxymoron ir Schoolboy Q “major label” debijas albums, taču entuziastiem un ASV hiphopa scēnas pārzinātājiem viņa vārds nav nekāds pārsteigums — neatkarīgā ierakstu kompānija Top Dawg Entertainment ar tādiem māksliniekiem kā Kendrick Lamar, Jay Rock, Ab-Soul un jau minētais Schoolboy, ir viens no karstākajiem Rietumkrasta repmūzikas kolektīviem šobrīd. Oxymoron lielākais sasniegums ir īpatnējā Q gangsta rap skanējuma nezaudēšana, popularitātei pārceļoties nākamajā līmenī. Atklāti un provokatīvi stāsti no dzīves par narkotikām, ballītēm, meitas audzināšanu un attiecībām virs nesaudzīgiem, tumšiem bītiem rada noskaņu, kurā ieslīgstot ir grūti izdalīt vien 3 albuma favorītskaņdarbus.

Favorīti: Collard Greens, Studio, Collard Greens (un Break The Bank, un Man Of The Year)

Ab-Soul — These Days...

Runājot par Top Dawg Entertainment panākumiem, nevar nepieminēt arī Ab-Soul izdoto trešo studijas albumu (tiesa, bez major leibla iesaistes). Aizraudamies ar dažādām sazvērestības teorijām, Ab rada rīmju rindas, kas, salīdzinājumā ar pārējo TDE biedru daiļradi, ir visnetradicionālākās. These Days… saturā ir mazāk konspirācijas kā ieraksta priekšgājējos, taču kopumā Ab-Soul reps ir inteliģents ārkātīgi neparastā kontekstā, mākslinieka alternatīvos politiskos un socioloģiskos uzskatus iznesot plašākas auditorijas uzmanības lokā.

Favorīti: Gods Reign, Tree of Life, World Runners

Tony Bennett & Lady Gaga — Cheek to Cheek

Pilnīgi ticams, ka bez pretrunīgi vērtētā Lady Gaga tēla, kuru pasaule pazīst no hitu pieblīvētajiem The Fame (2008), The Fame Monster (2009) un Born This Way (2011), popdīvai nebūtu izdevies izspēlēt tik ģeniālu gājienu kā sadarbība ar amerikāņu popa un džeza standartu leģendu Tony Bennett. Tātad, paldies Poker Face, jo šis duetu albums ir lielisks! Gagai tik tiešām ir džezmūzikas cienīga balss, un ķīmija starp abām dažādu paaudžu ikonām ir pārsteidzoši baudāma. Kopumā, Cheek to Cheek ir ļoti vērtīgs pienesums šogad izdoto ierakstu listei.

Favorīti: Cheek to Cheek, Goody Goody, Firefly

Kiesza — Sound of a Woman

Pavasarī kanādiešu dziedātāja Kiezsa satricināja Eiropu ar hitu Hideaway, kas kļuva atpazīstams ne tikai 90. gadu trance / deep house stilā veidotās biezās basa līnijas vai īpatnējā vokālā tembra un lipīgā piedziedājuma, bet arī iespaidīgā single-take uzņemtā videoklipa dēļ. Diemžēl spēcīgajam singlam rudenī sekojošais albums līdz galam nepārliecina. Starp jau minēto Hideaway, Jessie Ware electro soul stila balādi So Deep un akustisku slavenās Haddaway What Is Love kaverversiju, nenostiprinās pārliecība par kopējas Kiesza daiļrades identitātes esamību, tā vietā prezentējot viduvēju un nepārāk izteiksmīgu skaņdarbu kopumu.

Favorīti: Hideaway, So Deep, Giant In My Heart

Skrillex — Recess

Skrillex savu vietu zem vadošo producentu un dīdžeju saules izcīnījis jau pirms laba laika, taču oficiāli Recess ir viņa pirmais pilnmetrāžas studijas albums (iepriekšējie ieraksti tehniski bija EP). Noklausoties visus 11 skaņdarbus, galvenā atziņa ir maiņa Skrillex radošās darbības pozicionējumā. Recess joprojām ir dubstep / electro house ieraksts, taču rādās, ka spītīga turēšanās pie sava unikālā skanējuma vairs nav producenta prioritāte, jo digitālie robotu trokšņi albumā atšķaidīti ar citu elektroniskās mūzikas stilu iezīmēm.

Favorīti: Dirty Vibe, Ragga Bomba, Fuck That